Izlases dati

Pētījuma rezultāti

1. Pārvietošanās ieradumi.
2. Biļešu veidi un iegāde – līdzšinējā pieredze un vēlamākie varianti.
3. Apmierinātība ar dzelzceļa satiksmes pakalpojumiem.
4. Nozīmīgākie informācijas avoti par dzelzceļa satiksmi un to vērtējums.
5. Interese par papildus pakalpojumiem un gatavība par tiem maksāt.
6. Ieteikumi dzelzceļa satiksmes pasažieru pārvadājumu uzlabošanai.
7. Dzelzceļa satiksmes pasažieru raksturojums.

Secinājumi

Pārvietošanās ieradumi

• Gandrīz katrs otrais (45,1%) aptaujas dalībnieks dzelzceļa satiksmi izmanto katru vai gandrīz katru dienu (5-7 reizes nedēļā). Vēl 26,4% respondentu dzelzceļa satiksmi izmanto 2-3 reizes nedēļā, bet 12,4% - reizi nedēļā. Tātad kopumā dominējošā daļa (83,9%) aptaujāto vilcienu pasažieru dzelzceļa satiksmi izmanto vismaz reizi nedēļā.
• Visbiežāk dzelzceļa satiksmi izmanto strādājošie iedzīvotāji un skolēni, studenti, tātad pasažieri, kuri dzelzceļu izmanto, lai nokļūtu uz (no) darbu vai mācību iestādi.
• Nākamās vietas populārāko satiksmes veidu sarakstā ieņem tramvajs/ trolejbuss un autobuss, kurus izmanto gandrīz divas trešdaļas aptaujas dalībnieku (attiecīgi 65,6% un 64%). Vismaz reizi nedēļā autobusu satiksmi izmanto – 43,5%, savukārt tramvaja/ trolejbusa – 39,1% respondentu.
• Gandrīz katrs otrais (47%) dzelzceļa pasažieris izmanto arī tādus satiksmes veidus kā personīgā automašīna un mikroautobuss. Ar personīgo automašīnu vismaz reizi nedēļā brauc 38,9% aptaujāto dzelzceļa pasažieru. Mikroautobusu satiksmi vismaz reizi nedēļā izmanto 26,6% aptaujas dalībnieku.
• Retāk izmantotie pārvietošanās veidi ir starppilsētas satiksmes autobusi (izmanto 38,7% respondentu) un mikroautobusi (19,6%), kā arī velotransports (32,2%).
• Dzelzceļa satiksme visbiežāk tiek izmantota, lai nokļūtu uz (vai no) darbu. Gandrīz katrs otrais (42,1%) respondents aptaujas brīdī dzelzceļu izmantoja šim mērķim.
• Otrs biežāk (24,4%) minētais mērķis, kā dēļ izmantota dzelzceļa satiksme ir nokļūšana uz (vai no) mācību iestādi. Būtiski ir norādīt, ka tieši pasažieru vidū, kuri ar vilcienu devušies uz (vai no) darbu vai mācībām, ir visvairāk to respondentu, kuri dzelzceļa satiksmi izmanto 5-7 reizes nedēļā.
• Retāk minēti sekojoši brauciena mērķi – ciemos pie radiniekiem/ draugiem (19%), kārtot kādas darīšanas (13,6%), izklaides nolūkos/ apmeklēt kādas izklaides iestādes (5,9%), iepirkšanās (5,4%).
• Nedaudz vairāk par pusi (52,9%) aptaujāto dzelzceļa pasažieru apgalvoja, ka izkāpjot no vilciena, viņi neizmanto vēl kādu citu transporta veidu, lai nokļūtu mājās. 35,1% respondentu, lai nokļūtu mājās, izmanto vēl kādu citu sabiedrisko transportu, savukārt 17,3% aptaujas dalībnieku – personīgo automašīnu.

Biļešu veidi un iegāde – līdzšinējā pieredze un vēlamākie varianti:

• Populārākais biļešu veids ir biļete vienam braucienam vienā virzienā. Regulāri šo biļeti iegādājas vairāk nekā puse (51,8%) aptaujāto dzelzceļa pasažieru. Nākamais biežāk pirktais biļešu veids ir biļete vienam braucienam turp un atpakaļ, ko regulāri iegādājas 23% aptaujāto. Nākamās vietas populārāko biļešu veidu sarakstā ieņem piecu dienu biļete, mēneša biļete un mēneša darba dienu biļete. Minētos biļešu veidus parasti pērk 10,5% - 11,5% aptaujāto dzelzceļa pasažieru. Citu biļešu veidus regulāri iegādājas mazāk nekā 3% aptaujas dalībnieku.
• Rezultāti jautājumā par vēlamāko biļešu veidu atšķiras. Kaut gan arī šajā jautājumā visbiežāk (30,3%) tika nosaukta biļete vienam braucienam vienā virzienā, taču tas notika ievērojami retāk nekā ierpiekšējā jautājumā. Gandrīz tikpat liels respondentu skaits (29,8%) kā ērtāko biļetes veidu nosauca e-talonu. Salīdzinoši liels dzelzceļa pasažieru skaits (11% - 20%) būtu pircēji arī tādiem biļešu veidiem kā biļete vienam braucienam turp un atpakaļ, mēneša biļete, biļete 20, 10 vai 5 braukšanas reizēm, piecu dienu biļete un mēneša darba dienu biļete.
• Runājot par vēlamāko biļešu veidu, kase tika minēta ievērojami retāk – vairs tikai 46,3% gadījumu. Nozīmīgs dzelzceļa pasažieru skaits (27,9%, galvenokārt, jaunieši) par sev ērtāko biļešu iegādes veidu nosauca biļešu iegādi internetā. 13,5% respondentu vislabprātāk biļeti pirktu pie konduktora, savukārt 11,8% aptaujas dalībnieku – ar SMS starpniecību.

Apmierinātība ar dzelzceļa satiksmes pakalpojumiem:

• Pētījuma rezultāti liecina, ka visumā aptaujātie pasažieri ar dzelzceļa satiksmes pakalpojumiem ir apmierināti. Vairāk nekā divas trešdaļas aptaujas dalībnieki sekojošus dzelzceļa satiksmes pakalpojumu aspektus 5 punktu skalā novērtēja ar vienu no divām augstākajām vērtējumu atzīmēm:

                      - Vilcienu kustības precizitāte (pozitīvi vērtēja 84,8% respondentu);
                      - Ātrums (nokļūšanai līdz galamērķim) (77,4%);
                      - Darbinieku atsaucība/ laipnība (72,4%);
                      - Darbinieku kompetence (71,6%);
                      - Drošība vilcienos (69,9%).
 

• Nedaudz rezervētāk, taču kopumā pozitīvi tika vērtētas ērtības/ komforts un vilcienu kustības saraksts/ biežums.
• Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, nozīmīgākais trūkums pasažieru skatījumā ir dzelzceļa staciju ēkas un peroni. Pēc šī kritērija respondentu viedokļi dalījās – pozitīvu vērtējumu sniedza 32,4%, savukārt kritisku – 31,9% aptaujas dalībnieku.
• Par trūkumu nevar uzskatīt dzelzceļa satiksmes biļešu cenu līmeni, kaut arī tas tika vērtēts salīdzinoši rezervēti (kopumā pozitīvi – 30,2%, bet kritiski – 30% gadījumu). Kā liecina tirgus pētījumu pieredze, tad cenu jautājumu iedzīvotāji uztver ievērojami jūtīgāk nekā citus un likumsakarīgi, ka tās tiek vērtētas ievērojami rezervētāk nekā citi pakalpojumu aspekti. Ļoti pozitīvs cenu novērtējums liecinātu, ka tās ir neadekvāti zemas.

Ieteikumi dzelzceļa satiksmes pasažieru pārvadājumu uzlabošanai:

• Apkopojot un sagrupējot rezultātus par respondentu ieteikumiem dzelzceļa satiksmes pasažieru pārvadājumu uzlabošanai, atklājas, ka visbiežāk (minēja 41,9% respondentu) izskanēja vēlme pēc komforta/ ērtību uzlabošanas vilcienos. Kā konkrēti ieteikumi komforta uzlabošanā visbiežāk tika nosaukti:
            - Ērtākas sēdvietas;
            - Siltākus vagonus ziemas laikā;
            - Tualetes.
• Nākamā biežāk (nosauca 25,1% respondentu) minētā ieteikumu grupa ir vēlme pēc biežākiem reisiem, kā arī jauniem maršrutiem. Visbiežāk izskanēja vēlme pēc biežākiem reisiem, jo īpaši, vakaros/ PIK stundās.
• Vēlmi pēc zemākām biļešu cenām vai lielākām atlaidēm minēja 18,1% aptaujāto dzelzceļa pasažieru.
• 17,8% aptaujas dalībnieku, kā prioritāri risināmu problēmu nosauca dzelzceļa infrastruktūras – staciju, peronu labiekārtošanu/ uzlabošanu.
• 9,3% respondentu skatījumā jāpaaugstina apkalpošanas kvalitāte dzelzceļa satiksmē, 5,3% aptaujas dalībnieku par prioritāru uzskata drošības paaugstināšanu, savukārt 3,8% respondentu pauda vēlmi pēc plašākām iespējām biļešu iegādē (jauni biļešu veidi un iegādes iespējas).