7 brīvības pieturas Rēzeknē - tematiskā ekskursija

Patriotisko svētku ietvaros Rēzeknes Tūrisma attīstības centrs ikvienam individuāli vai ģimenes lokā piedāvā izstaigāt ekskursijas maršrutu “7 brīvības pieturas Rēzeknē”.

Izmanto interaktīvo karti un atklāj dažādas vietas un stāstus Rēzeknē, kas nepastarpināti savijušies ar Latvijas valsts tapšanas vēsturi!

1. Piemineklis monsinjoram Nikodemam Rancānam

Atklāts 2002. gada 13. augustā, piemineklis veidots par godu katoļu garīdzniekam, rakstniekam, izcilam pedagogam un vēstures pētniekam Nikodemam Rancānam. Pieminekļa skulptore (Inese Evalde) attēlojusi monsinjoru ar Bībeli un rožukroni rokās. Piemineklis atrodas pie Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas galvenā korpusa, tā kā 20. gs. 20.- 30. gados tas bija Rēzeknes skolotāju institūts, kura pirmais direktors bija monsinjors Rancāns (1929.-1933.).

Nikodems Rancāns (1870.–1933.) bija viens no ievērojamākajiem Latgales Atmodas darbiniekiem 20. gs. sākumā. 1906. gadā izdevis vienu no pirmajiem latgaliešu laikrakstiem “Sākla”, ir bijis Rēzeknes Tirdzniecības skolas, Greiškānu zemkopības skolas un vēl vairāku skolu dibinātājs. Ir sarakstījis vairāk nekā 20 laicīga un garīga satura grāmatu un mācību līdzekļu, pats būdams šo grāmatu ilustrators. Pārvaldījis 10 valodas un ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1926.).

2015. gadā iedibināta Nikodema Rancāna balva izcilākajiem Latgales pedagogiem, kuras mērķis ir celt skolotāja profesijas prestižu, pievēršot plašākas sabiedrības uzmanību latgaliskajām vērtībām.

2. Valērijas Seiles māja

Valērija Seile (1891.-1970.) ir vienīgā sieviete, kura 1917. gadā piedalījusies Latgales kongresa organizēšanā Rēzeknē, bijusi arī kongresa rezolūcijas līdzautore. Izcilā novadniece pēc augstākās izglītības iegūšanas aktīvi iesaistījās latgaliešu kultūras un valodas saglabāšanas laukā, kā arī iestājusies par augstākās izglītības iespējām izglītoties savā reģionā un valstī. V. Seile ir Latgaliešu Skolotāju savienības dibinātāja un vadītāja, sarakstījusi vairākas grāmatas un bijusi Tēvzemes balvas laureāte. V. Seiles pavadītais laiks Rēzeknē ir bijis radošs un darbīgs – 1919. gadā viņa strādā par skolotāju Rēzeknes 3. ģimnāzijā, 1920. gadā kļūst par Rēzeknes apriņķa skolu inspektori, vēlāk turpina pedagoģes darbu Krāslavā un Daugavpilī. Rēzeknē V. Seile atgriežas 1940. gadā, kur līdz 1946. gadam strādā par skolotāju Rēzeknes Valsts skolotāju institūtā, komercskolā un pilsētas 1. vidusskolā.

Koka ēka Rēzeknē, kurā no 1940.–1946. gadam dzīvoja Valērija Seile, ir vietējās nozīmes koka arhitektūras piemineklis un līdz mūsdienām ir saglabājusies savā sākotnējā izskatā. Izcils ir ēkas arhitektoniski mākslinieciskais risinājums ar ažūrā kokgriezumā veidoto fasādes apdari un elementiem, kas veido vienotu autentiskas apdares kompleksu.

3. Piemineklis “Vienoti Latvijai”

Rēzeknes centrālā iela ir Atbrīvošanas aleja, kas stiepjas cauri visai pilsētai kā dzīsla, atspoguļojot vēsturiskos notikumus uz tās. Latgales atbrīvošanas piemineklis “Vienoti Latvijai”, kas atrodas alejas vidū, liek atcerēties visas Latgales un pašas Rēzeknes atbrīvošanas gaitu un apstākļus. Simboliski pieminekļa pamati tika likti Latgales atbrīvošanas 10. gadadienā, 1930. gadā.

1934. gadā izsludinātajā metu konkursā no 26 pretendentu pieteikumiem izvirzīja darbu ar devīzi” Māras zeme”, kuras autors bija Ludzas mākslinieks Leons Tomašickis. Pēc viņa meta pieminekli veidoja tēlnieks Kārlis Jansons (1896.–1986.). Tā bronzas skulpturālo kompozīciju veido atbrīvotājs, kas simbolizē Latgales varonīgo dēlu izcīnīto brīvību pār svešām varām, blakus ceļos nometusies meitene, bet pāri abām figūrām – tautumeita, kura rokā pacēlusi zelta krustu, simbolizē ticību un vienlaikus gandarījumu par atgūto brīvību.

Pieminekli atklāja 1939. gadā, pēc gada piemineklis tika gāzts, 1943. gadā to atjaunoja, bet 1950. gadā valdošā vara to iznīcināja. 1992. gadā Atbrīvošanas alejas uzkalnā pieminekli atkal atjauno par tautas saziedotiem līdzekļiem (tēlnieks Andrejs Jansons).

4. Valstsvīru piemiņas ozoli

Vēsturiskie koki ir atrodami Rēzeknes upes labajā krastā pie Atbrīvošanas alejas tilta, kur 1938. gadā ir iestādīti 5 ozoli. Meža dienu laikā Rēzeknē iestādīja piemiņas ozolus par godu Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim (1877.–1942.), Latvijas armijas ģenerālim Jānim Balodim (1881.–1965.) un Latvijas armijas komandierim Krišjānim Berķim (1884.–1942.), Latgales divīzijas komandierim Andrejam Krustiņam (1884.–1941.), 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandierim Rūdolfam Ceplītim (1895.–1941.).

Līdz mūsdienām ir saglabājušies 3 valstvīru stādītie, nu jau vareni izauguši ozoli.

5. Brīvības iela

Rēzekne ir viena no retajām Latvijas pilsētām, kur Brīvības ielas nosaukums nav piešķirts pilsētas galvenajai ielai. Ielas garums ir 777 metri, un savos pirmsākumos (19. gs. otrā pusē) tā ir piedzīvojusi gan milzīgu rosību un arī pilnīgu sabrukumu II pasaules kara laikā (sabombardēta 1944. g.). Iela sākas krustojumā ar Atbrīvošanas aleju un beidzas pie dzelzceļa stacijas. 20. gs. sākumā tā bija Vakzāles iela (Вокзальная), un šis ceļš veda tieši uz staciju Rēzekne 1, kuru atklāja 1860. gadā kā dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava staciju. Uz Vienības ielas, kā tā tika dēvēta 1923. gadā, atradās vairākas viesnīcas, traktieri, dažādas darbnīcas un veikali, tējnīcas un izklaides vietas. Iela ir pieredzējusi nosaukuma maiņu 2 reizes, līdz 1944. gadā tā kļuva par Brīvības ielu.

6. Piemineklis “Latgales kongresam 100”

1917. gada 26. un 27. aprīlī (p.v.st.) Rēzeknē pulcējās tā laika Latvijas un Latgales dižgari, lai piedalītos Latgales kongresā, kurā tika pieņemts lēmums par Latgales apvienošanos ar Kurzemi un Vidzemi vienotā Latvijas valstī. Atzīmējot Latgales kongresa simtgadi, 2017. gada 5. maijā atklāts piemineklis “Latgales kongresam 100” (mākslinieks V. Asaris). Tas iezīmē vietu, kur 1917. gadā atradās kinoteātris “Diāna”, kurā norisinājās kongresa pirmā diena. Vēsturiskais notikums iemūžināts monumentālā piemineklī – trīs Latvijas laukakmeņi, kas simbolizē vēsturiskos Kurzemes, Vidzemes un Latgales novadus, apjozti ar tautisko jostu. Pieminekļa centrā atrodas Latvijas kontūra, akcentējot, ka tikai kopā šīs trīs vienības veido Latvijas valsti. Granītā kalti stari ar pilsētu un apdzīvotu vietu nosaukumiem laukuma segumā rāda virzienus, no kurienes kongresā ieradās delegāti. Tādējādi tiek atainota dažādu ģeogrāfisko vietu un cilvēku vēsturiskā apvienošanās kopīgas idejas vārdā par vienotu Latvijas valsti.

Piemineklī iekalti Franča Trasuna vārdi: “Varai pīdar laiceiba, taisneibai – myužeiba” un uzraksts, kas iemūžinājis vēsturiskā notikuma laiku un vietu.

7. Piemineklis Fr. Trasunam

Ideju par valstiskumu izsapņoja un realitātē pieredzēja izcilais Latgales Atmodas celmlauzis, sabiedriskais darbinieks, rakstnieks un publicists, garīdznieks un valstsvīrs Francis Trasuns (1864.–1926.). Atzīmējot izcilās personības 145 gadu jubileju, 2009. gada 28. maijā Rēzeknē tika atklāts piemiņas kompozīcija, kuras ietvaros tēlnieks Aigars Bikše un arhitekte Ilze Liepiņa izlēma attēlot F. Trasunu ar ābeles stādu rokās, kurš atspoguļo Latgali. Pārējā Latvija (Vidzeme un Kurzeme) – kā divas jau augošās ābelītes simboliski izvietotas pie pieminekļa. Skulpturālās grupas nosaukums “Visa valsts”.

Ēka, pie kuras ir izvietota skulpturālā kompozīcija, 1917. gadā bija Rēzeknes tirdzniecības skola (tagad Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskola), un tajā norisinājās Latgales kongresa otrā diena, kurā tika lemts par Latgales novada vienotību ar pārējiem latviešu novadiem. Francis Trasuns bija šī kongresa iniciators un organizators.

Zīmīgi izcilā latgalieša devumu raksturojis toreizējais Valsts prezidents Jānis Čakste: “Francis Trasuns ielika mūsu Latvijas ģerbonī trešo zvaigzni – Latgali.”